Veltījums Arvo Pērtam

Arvo Pärts ir viens no nedaudzajiem komponistiem, kura mūziku var atpazīt tikai pēc dažām skaņām. Nav brīnums, ka viņa mūzika gadu desmitiem ir bijusi starp mūsdienu komponistu visbiežāk atskaņotajiem darbiem visā pasaulē. Igauņu komponists, kurš svin savu 90. dzimšanas dienu, ir kļuvis par globālu fenomenu, izvēloties ceļu, kas no pirmā acu uzmetiena šķita pretrunīgs viņa laikam. Kad mūzika meklēja arvien jaunas un sarežģītākas formas, A. Pärts pievērsās vienkāršībai un klusumam.

Pirms sava tintinnabuli* stila atklāšanas A. Pärts izmēģināja dažādas 20. gadsimta mūzikas tendences, vēlāk arvien vairāk iedziļinoties senajā mūzikā, gregoriskajos dziedājumos un polifonijā. Viņš neatstāja pagātni, taču arī necentās to atkārtot. Dažādas muzikālās pieredzes kļuva par pamatu valodai, kas mūsdienās ir saprotama klausītājiem visā pasaulē.

Pärta jubilejai sagatavotajā programmā pianiste Onute Gražinyte un čellists Edvards Kings plašāk raugās uz komponistu – caur radītājiem, kuru mūzikā var atrast līdzīgu viņa mūzikai. Johana Sebastiana Baha daiļradē atklājas skaidra forma un iekšēja kārtība, Olivjē Mesiāna mūzikā – unikāla laika izjūta un garīgi meklējumi, bet Alfreda Šnitkes sonātē – dažādu muzikālo pasauļu sadursmes. Līdzās šiem darbiem atskaņotie „Fratres” un „Spiegel im Spiegel” atgādinās, ka dažreiz vislielāko iespaidu nerada skaņu pārpilnība, bet gan spēja sadzirdēt to, kas atrodas starp tām.

*Tintinnabuli (latīņu val. tintinnabulum – zvans) – igauņu komponista Arvo Pärta radīts un 1976. gadā ieviests mūzikas stils, kam raksturīgs askētisms, lēns temps un caurspīdīga skaņa.