Ķermeņa skaņa: IntraOpera nr.2 „Mainīt(ies): Jēriņš ar stikla ragiem“

Komponistes Snieguoles Dikčūtes IntraOpera nr.2 „Mainīt(ies): Jēriņš ar stikla ragiem“ ir starpdisciplinārs radošs projekts, kurā laikmetīgā mūzika kļūst par telpu cilvēka ķermeņa, emociju un pieredzes izpētei. Lietuvas Republikas valdības Kultūras un mākslas prēmijas laureāte S. Dikčūte savā daiļradē meklē skaņas, attēla un kustības mijiedarbību, savukārt viņas attīstītais biopsihosociālais mūzikas komponēšanas modelis radošajā procesā iesaista ne tikai profesionālus izpildītājus, bet arī cilvēkus ar atšķirīgu dzīves pieredzi.

Šī darba pasauli veido plaša mākslinieku un kopienu komanda. Teatrālo darbību veido Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Klaipēdas fakultātes teātra grupa režisora Valentīna Masaļska vadībā, savukārt par nozīmīgu darba daļu kļūst centra cilvēkiem ar invaliditāti „Klaipėdos lakštutė“ kopienas pieredze un stāsti. IntraOperas skatuves telpu papildina Dana un Vilmas Aleksu scenogrāfija un kostīmi, Gintara Šepuča videoprojekcijas, mūziķi un netradicionāli skaņas objekti.

Iedvesmojoties no ķirurga un rakstnieka Gaspara Aleksas romāna „Ėriukėlis stiklo ragais“, IntraOpera aicina skatītāju simboliskā ceļojumā cilvēka ķermeņa iekšienē. Dažādas telpas kļūst par organisma karti, kurā atklājas cilvēka fiziskie, emocionālie, kognitīvie un sociālie slāņi. Šajā darbā ķermenis kļūst par mūzikas avotu: sirds ritms pārtop partitūrā, medicīniskās aparatūras skaņas saplūst ar instrumentiem, balsīm, kustību un videoprojekcijām. Skatītājs nav tikai vērotājs. Viņš kļūst par ceļojuma dalībnieku, piedzīvojot skaņu kā dzīvu cilvēka organismu. IntraOperā pat cilvēka ķermeņa procesi kļūst par muzikālu materiālu – kardiogramma pārtop partitūrā, bet sirds ritms un organisma skaņas iekļaujas instrumentu, balsu un medicīniskās aparatūras radītajā skaņu audumā.

„Kūno garsas“ aicina sadzirdēt to, kas visbiežāk paliek neredzams, – cilvēka iekšējās vibrācijas, ķermeņa stāstus un nepārtraukto spēju mainīties.