Klaipēdas koncertzāle atrodas ēkā, kuras vēsture ir saistīta ar strēlnieku organizāciju.
Eiropas pilsētās viduslaikos amatnieku ģildes bruņojās, lai pretotos kņaziem un aizstāvētu pilsētas intereses; pilsētnieki iemācījās lietot ieročus. Vēlāk šīs militārās strēlnieku organizācijas pārtapa par kultūras organizācijām, kopjot senās pilsētnieku tradīcijas. Prūsijas pilsētās strēlniekiem bija savas mājas un šautuves, notika festivāli un šaušanas turnīri. Ir dati, ka strēlnieku organizācija – ģilde Klaipēdā sāka darboties 17. gadsimta beigās. 1843. gadā organizācijai tika piešķirtas korporācijas tiesības. Vēlāk Klaipēdas strēlnieki kļuva par lielāko šādu organizāciju Vācijā.
1841. gadā starp tagadējām Šauļu un S. Neries ielām (kur tagad atrodas koncertzāle) strēlnieki iegādājās ievērojamu zemes platību, kur vispirms ierīkoja šautuvi. Drīz pie Šaulių ielas tika uzcelta ķieģeļu ēka – organizācijas galvenā mītne. Kā redzams no G. Valdhauera zīmējuma, strēlnieku nams sākotnēji bijis vienkāršs, nesarežģītas arhitektūras.
Aiz šīs ēkas iestādīts dārzs, kurā ierīkota orķestra bedre un neliela ēka, ko sauc par stikla paviljonu. Šautuve tika rekonstruēta 1878. gadā. Pati ēka, iespējams, vienlaikus pārbūvēta, dekorēta ar lipinājumiem, ierīkota liela zāle ar skatuvi. Šīs saglaudušās ēkas joprojām pastāv šodien. Strēlnieku nams bija lielākā koncertzāle pilsētā. Ēkā bija arī mazāka balles zāle. To varētu īrēt pilsētnieki. Populārs bija Strēlnieku organizācijas māju komplekss. Tā zālēs un dārzā notika masu svinības un šaušanas turnīri. Atsevišķos periodos strēlnieku nama zāle veiksmīgi konkurēja ar pilsētas teātri.
Padomju laikā ēkā atradās “Virsnieku nams”, kurā norisinājās aktīva tiem laikiem raksturīga kultūras darbība.
1990 gada attēls.
Kopš 1991. gada šīs telpas ir nodotas Mūzikas centram.
Ēkas kapitālā rekonstrukcija tika veikta 2004.gada decembrī. Kopš 2005. gada aprīļa šeit savu darbību uzsāka Klaipēdas koncertzāle.
Informācija sagatavota pēc izdevuma “Vecā Klaipēda”, – J. Tatoris, 1994.g.
